Valdība pilnībā noraida kredītņēmēju atbalsta programmu

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) valdības sēdē atzina, ka sarunas starp bankām, kredītņēmējiem un valsts iestādēm par šo programmu ir nonākušas strupceļā, kredītņēmēji un bankas paliek katra pie sava viedokļa, un mēnešiem garā diskusija ir beigusies berz pozitīva iznākuma. Līdz ar to nav vajadzības to uzturēt, uzskata premjers.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons žurnālistiem skaidroja, ka bankām nav pieņemams nosacījums, ka tām ir grūtibās nonākušajiem kredītņēmējiem "jāatlaiž" 20% no kredīta summas. Viņš norādīja, ka iedzīvotāji, kas, iespējams, ir palikuši bez darba, pēc pusgada vai gada atgriezīsies darba tirgū un kļūs maksātspējīgi. Viņaprāt, nav saprotams, kādēļ šādā situācijā bankām šiem nu jau maksātspējīgajiem iedzīvotājiem vēl ir "jānoraksta" 20% no kredīta summas. Pēc viņa vārdiem, tas ir "pilnīgi nesaprotams finansiāls slogs".

Tāpat neesot skaidrs, kāpēc palīdzību jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības atmaksāt kredītu vismaz 30% apjomā no kopējās summas, uzskata Tverijons. "Diemžēl apstākļos, kad bankām bija milzīgi zuadējumi un arī šogad tie ir saglabājušies – pirmajā ceturksnī tie bija 130 miljoni latu [..] – dažas bankas to varētu neizturēt," tā par 20% "norakstīšanu" sacīja Tverijons.

Latvijas Kredītņēmēju apvienības vadītājs Ainārs Gorenko izteica nožēlu par banku nevēlēšanos piedalīties šajā programmā, jo tagad visu zaudējumu slogu nesīs valsts un iedzīvotāji. Viņš arī kārtējo reizi izteica pārnetumus bankām par to agresīvo komercpraksti, grūtību gadījumos aprēķinot daudz lielākus kredītprocentus nekā sākotnēji līgumā norādīts. Taču arī viņš valdības sēdē norādīja, ka jēga šai programmai ir tikai tādā gadījumā, ja piedalās bankas.

Programma paredzēja, ka valsts piešķirtu 82 miljonus latu, ko sadalītu bankām atbilstoši to izsniegto kredītu apjomam. Taču pašas bankas noteiktu un izvēlētos, kuriem klientiem šī aizsardzība ir nepieciešama un "jānoraksta" 20% no kredīta summas. Šis programmas punkts, kā jau minēts, komercbankas neapmierināja, līdz ar to programma nebija iedarbināma.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) valdības sēdē atzina, ka šī ir bijusi labākā iespējamā programma, ko varēja izstrādāt. Viņš atzina, ka Latvijas Kredītņēmēju apvienības priekšlikums nosegt "visus sliktos kredītus" prasītu milzīgus līdzekļus no valsts budžeta, kam turklāt nepiekristu startautiskie aizdevēji.

Finanšu ministrijas izstrādātā kredītņēmēju aizsardzības programma paredzēja, ka galvojumu vienīgā mājokļa kredīta saistībām sniegs finanšu ministrs. Kredīta ņēmējam, lai saņemtu atbalstu, būtu jāatbilst vairākiem kritērijiem.

Programma paredzēja, ka kredīta ņēmējiem, kurus banka pieteiks galvojuma saņemšanai, kredīta maksājumu samazinās līdz faktiskajai maksātspējai. "Atbilstoši programmas nosacījumiem, kredīta ikmēneša maksājumam valsts galvojuma periodā būtu jāsamazinās par aptuveni 20%, un tas nedrīkst pārsniegt 40% no kredīta ņēmēja mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem," skaidrots programmā.

Izsniedzamo galvojumu maksimālais apmērs būtu 82 miljoni latu. Savukārt vienai bankai izsniedzamo maksimālo valsts galvojuma summu Finanšu ministrija aprēķinātu proporcionāli mājsaimniecībām izsniegto kredītu summai attiecīgajā bankā atbilstoši 2008. gada 31. decembra datiem. Gadījumā, ja kāda banka programmā neiesaistītos un līdz ar to nepieteiktu savus klientus šajā programmā, tad attiecīgo valsts galvojumu apmēra daļu sadalītu pārējās bankas.

Valsts savu galvojumu piešķirtu, ja vismaz 20% no kredīta pamatsummas atlikuma banka piemērotu 0% likmi, un kredītņēmējs no tās neveiktu pamatsummas maksājumus visu valsts galvojuma periodu. Tāpat atlikušajai kredīta daļai banka valsts galvojuma perioda laikā būtu jāpiemēro procentu likmi, kas nav lielāka par 2,5% gadā plus sešu mēnešu "Euribor", "Libor" un "Rigibor" vai cits procentu likmes indekss atkarībā no kredīta valūtas. Visbeidzot, restrukturizētā kredīta mēneša maksājums pēc restrukturizācijas nedrīkstētu pārsniegt 40% no kredīta ņēmēja mājsaimniecības kopējiem mēneša ienākumiem. Turklāt restrukturizētā kredīta atmaksas termiņš nedrīkstētu pārsniegt 40 gadus.

Programmas mērķis bija palīdzēt kredītņēmējiem, kas nonākuši kredīta atmaksas grūtībās ekonomiskās krīzes laikā. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, 2009. gada 31. decembrī mājsaimniecībām mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegto kredītu ar kavējumiem īpatsvars sasniedza 25,8%, tostarp 12,7% ar kavējuma termiņu vairāk nekā 180 dienas.

Pirmo reizi par īpašu kredītņēmēju atbalsta programmu runas izskanēja pagājušā gada oktobra sākumā. Toreiz premjers Dombrovskis piedāvāja, ka vienīgais nodrošinājums vienīgā mājokļa kredītsaistībām būtu pats mājoklis. Šo ideju gan krasi noraidīja Latvijas Komercbanku asociācija.